Raksturojums: Sākotnēji saukta arī par Amerikas araukānu. Lai gan šķirne apstiprināta salīdzinoši nesen ( ap 1980), tās pirmsākumi atrodami jau 1556.gadā. Dažādu pārpratumu rezultātā Eiropā sākotnēji prezentētie Araukāna šķirnes putni jau bija divu šķirņu krustojums, kas pēc tam radīja divu tipu Araukānu izplatību visā pasaulē - bezastes ar ausu pušķīšiem un astainus ar bārdu un vaigu apspalvojumu.
Pats sākums Araukāna šķirnei meklējams senā Araukas reģionā, kas atrodas starp Čīles ziemeļiem un Dienvidu Peru. Araukāna vista – izveidota pēc spāņu iebrukumiem no divām šķirnēm, kas bijušas indiāņiem, taču oriģināli atradušās divos dažādos reģionos.
Anglijā un Austrālijā nonāca tieši putnu krustojums, kam raksturīga aste, kas arī tika definēta šajos reģionos kā Araukāna šķirne. Amerikā apstiprinātā šķirnes definīcija atbilda vairāk oriģināli sastopamajiem putniem, kas bija bez astes, taču grūtāk pavairojama, jo krustojumam raksturīgie ausu pušķīšu pilnīga izpausme noved pie letāla rezultāta. Tādēļ jākrusto putni ar tikai vienu izteiktu pušķīti. Taču tā kā bija daudz putnkopju, kas jau bija uzturējuši astainā tipa šķirni, vēlāk Amerikā šis tips tika definēts kā Ameraukāna šķirne.
Raksturīgi arī daudz putnu, kas saucās „Lieldienu olu” dējēji – tie ir jaukteņi ar araukāna vistu un dēj dažādas krāsas olas. Pamatā zilo olu gēns ir dominants, kas nozīmē, ka krustojot araukāna vistu ar jebkuru citu šķirni, pēcnācēji dēs zilās krāsas olas.
Ameraukāna šķirnes putni ir salīdzinoši maza auguma un dekoratīvi. Raksturīga zirņveida sekste, sarkanas ausu ļipiņas, zilas kājas, aste, bārda un vaigu bārda. Ameraukāna cāļi ir spēcīgi, ātri augoši un ātri nobriest. Vistas mēdz perēt un ir lieliskas mātes. Neiebilst pret turēšanu iežogojumā, bet patīk daudz svaigas zāles. Mierīgi pēc rakstura, draudzīgi, bet enerģiski, kā arī izturīgi.
Olas: 180-200 gadā, zilas
Masa: Gailis 2.7 – 3.2 kg, Vista 2.3-2.7 kg
